To jau es arī cītīgi daru. (Es kopš pusdeviņiem te atkal bezkaunīgi gurķojos, jo priekšnieces nav (viņa ir pie zobārsta, jo šamai pārlūzusi protēze), bet man vajag viņas apstiprinājumu vienai tāmei, un citu uzdevumu man nav. Nu, vismaz tāda piektdienīga gandrīz-jau-atpūtas sajūta.)
Nē, vienkārši viņš pirmdien prasīja par to sporta diena, vai es piedalīšos. Viņš ir vienīgais, ko es zinu, kas brauks uz turieni. Pats teica, lai pasaku, kur viņam mani paņemt, pie mājas vai darba. Es teicu - darba. Viņš ir tas, kas te organīzē, lai tur kāds vispār būtu, lai nepaliekam kaunā. Es tā secināju, ka neaktīvisms ir rakstirīgs Ventpilī visur.