To jau es arī cītīgi daru. (Es kopš pusdeviņiem te atkal bezkaunīgi gurķojos, jo priekšnieces nav (viņa ir pie zobārsta, jo šamai pārlūzusi protēze), bet man vajag viņas apstiprinājumu vienai tāmei, un citu uzdevumu man nav. Nu, vismaz tāda piektdienīga gandrīz-jau-atpūtas sajūta.)
Nē, vienkārši viņš pirmdien prasīja par to sporta diena, vai es piedalīšos. Viņš ir vienīgais, ko es zinu, kas brauks uz turieni. Pats teica, lai pasaku, kur viņam mani paņemt, pie mājas vai darba. Es teicu - darba. Viņš ir tas, kas te organīzē, lai tur kāds vispār būtu, lai nepaliekam kaunā. Es tā secināju, ka neaktīvisms ir rakstirīgs Ventpilī visur.
Es šodien pusdienlaikā neiešu, jo sūkāju šokolādi, darbs beidzas jau bez 15 četros. Tev darbiņš, slaisties vai esi jau pusdienās, tad gan laikam man neatbildēsi.
Man tik 44 ielas palikušas, domāju, ka šodien pabeigšu. Kaut gan nevar jau zināt, cik viņas būs garas. Labu labais noskaņojums. Iespējams, ka tas par rītdienu.
Ah, es jau priecājos, ka tagad tikai apmēram 4 stundas atlikušas šodien, ko strādāt. Lai gan es te tā pie sevis spriežu, ka šodien tāpatās nekāds darbs nebūs, jo priekšniece nīgra, neviens viņu traucēt negrib, es savu uzdevumu esmu pabeigusi, un viņa man pēc tam tā arī pateica: "Nu tad darbojies te." Nu es darbojos arī. :D
Tu iepriekš prasīji par pasākuma ilgumu. Paredzēta balle, kas sākas 19.30. Iepriekš viņš teica, ka tajā pašā dienā braucot mājās, tad prasīju, ka uz ballēm viņi neiet. Tā gluži neesot, mājās brauc tajā pašā dienā tik pirms pusnakti. Ja nebūsiet aiņemtas, tad varbūt satiksimies pēc pusnakti vai ātrāk (atkarībā, kad viņš brauks mājās). Izstāstīšu, cik ķēmīga būšu bijusi volejbolā, ka man bumbu nevar dot utml.
Mēs ar ganeshu vakar runājām tā, ka šodien satikties. Un vajadzētu jau arī uzmundrināt un nomierināt. Viņa gribēja, bet tagad vairs nezinu. Ja iekšējais galī nošļucis, tad jau nenāks un visu tad pārceļam uz rītdienu ( vai pareizāk - parītu).