Par sapņiem.
Ā, un starp citu, manu mīļo mafin, mūsu fakultātēm Valentīndienas baļļuks ir kopā. :D

Man tāpat. Es tagd esmu tādas sapņu pilis sacēlusi, ka bail, ka tas viss nesabrūk. Dažiem no tiem ir tikai niecīga iespēja, ka tie piepildīsies, bet iespēja ir. Un es to izmantošu. Ja nesanāks, štukošu, ko darīt tālāk.

Mī un žē. Es nemaz nezināju. Nu, bet es jau neeju.. tā kā nav ko uztraukties.. :]

Nu man tieštaspats, tieštaspats.

Un tas jau tik tā, tavai zināšanai. :]

Sk. :] Par informātoru piestrādā.

Nu bet, man taču par sava mīļotā mafina zinībām studentu kultūras dzīvē jāparūpējas, ja jau tāda iespēja ir. :]

Nu ja.. Es jau ne ar vienu nekontaktējos.. Reizēm jūtos muļķīgi.

Tu domā man baigi savādāk? Lielajās auditorijās ap mani parasti ir brīvu vietu loks, tikai tad, kad citur vairs nav, kur sēdēt, kāds uzdrošinās piesēst man tuvumā. Un tajās lekcijās, kur ir tikai mana grupa, ar mani tāpat neviens nerunā, izņemot pasniedzējus. Nav jau tik traki.

Neticēsi, bet ar mani tāpat. Tajā rindā, kur sēžu es, sēž arī tikai es. Reizēm gadās kāds, kuram nav citur vietas, ka apsēžas tajā rindā, bet tad arī vienu vietu izlaižot. :D Nelaba aizdoma, ka viņiem bail no manis.

Tu zini, mums ir ļoti pat identiska situācija. :D

Nu, šodien man galīgi nelikās smieklīgi.. Pat pleijerītis bijs pret mani sazvērējies. Baterijas bija izlādējušās.

Mīļum, tev vajag jaunu tehniku, ka tev saka, gan tas tavs mobilais aparāts, gan pleijerītis ir pelnījuši iet atpūtā.

Vajag, bet man žēl tos 400 latus par to aparātiņu, kuru es gribu. Tētis jau teica, vai ta es nevarot kaut ko prastāku sameklēt, bet es negribu prastāku. Esmu beidzot atradusi to, ko vēlos un viss.

Un piedod par to, ka neatbildēju vakar uz īsziņu. Tikai ap pusnakti izdomāju, ka vajadzētu apskatīties, vai kāds nav kaut ko atsūtījis..

Paliec pie sava, tu to esi nopelnījusi, lai tev kaut vai uz vārda dienu vai dzimšanas dienu uzdāvina (whichever comes first).

Un nekas, es jau paspēju pierast, ka mani visi ignorē, šodien pat četras reizes zvanīju uz mīļoto vecāku abiem mobilajiem, bet nekā. Beigu beigās vajadzēja uz parasto zvanīt, to tad nu beidzot atļāvās pacelt.

Nu, māmuliš kaut ko ieminējās, ka iespējams, ja dabūšot nopirkšot Andorā. Viņa kaut kad uz skolēnu brīvlaiku brauks uz Portugāli vai kaut kur uz to pusi. Laikam pat līdz Āfrikai. Vienvārdsakot, tur lētāk ir..

Tā ir diezgan draņķīga sajūta, ka visi ignorē. Zinu, kā tas ir.

Skaidrs, nu tad jau tu pat vari cerēt uz ļoti pozitīvu iznākumu.

Ai, un nekas, es neņemu pierē, vismaz ne šonedēļ. :D

Tā gan. Man tikai būs jāapstāsta, kurš modelītis tieši utt. Nebūtu pat liela skāde, ja nebūs latviešu valodas.

Ok.

Latviešu valodas iztrūkumu nemaz nemanīsi, es, piemēram, tā vai tā tikai angļu lietoju.

Labs ir, mīļum, es tagad slēdzu šito padarīšanu nost un krāmēju somā, laiks uz autobusu taisīties. :)

Labs i'. Bon voyage! Nav ne jausmas, vai maz pareizi uzrakstīju.. Rīt tad varbūt tiekamies kaut kur..

Opā, tad tu arī mājās brauc? Labi, nu tad jau sazināsimies.

Jā, braucu. Negribas, bet vajag. Biļetīti arī jau katram gadienam jau iegādājos. Pēc skolas vēl aiziešu iepirkt dāvanu dažam labam un tad uz busu.