Nu jau vairāk kā nedēļu man ir jauns mīļākais albums, kuru vienkārši nespēju neklausīties. Katru dienu. Burtiski.
Gaidīju jau, cik tad ilgi vīra kungs izturēs, neko neteicis, un, man par pārsteigumu, tas bija veselas divas dienas ilgāk, nekā biju paredzējusi. Good for you, vīra kungs, tava pacietība ir uzslavējama.
(And if he only knew, ka tas albums man iet uz riņķi vidēji reizes četras dienā, khh.)

Behold, šīgada pirmais rudens cepiens:



Jau tagad gara acīm redzu, kā rīt no rīta, vienā rokā turot tā gabalu, bet otrā — tējas krūzi, ierāpšos atpakaļ vēl siltā migā, āāā. ^_____^