Nezinu gan, cik baudāms Sleepy Hollow būs ne-Bērtona izpildījumā, bet kādas pirmās sērijas trīs noskatīšos noteikti.

Visādi citādi, pagājšnakts sapnī piedzīvoju time loop, kurā ar katru nākamo piegājienu tiku tuvāk mērķa realizēšanai — vajadzēja dzīvā veidā dabūt kaut kādu aziātu skuķi (pamatskolas solabiedrene Vika?) no punkta A uz punktu B. Vienlaikus, protams, bija jāizvairās no ļauno kadru centieniem manu ārkārtīgi svarīgo misiju kā nebūt apgrūtināt, vai nu to beibi vismaz ievainojot vai saindējot, vai arī uzreiz viņu nogalinot un mani savācot uz visas epopejas sākuma punktu, kur — un šis ir pats labākais moments — manas dzīvības pārstartētos, bet tikai pēc tam, kad mani būtu pārbarojuši līdz nāvei. Īsāk sakot, kaut kāds mistisks The Transporter, Se7en un Groundhog Day mashups.
Jā, mana dārgā zemapziņa, es tevi dzirdu, bet man nav ne mazākās nojausmas, ko tu ar to visu man gribi pateikt. Un varbūt tā pat ir labāk.

Un tas jau nebūtu maijs, ja mana potīte galīgi neskaidros apstākļos nebūtu notraumēta brūnpelēki zila.