Ēst negribas, pagulēt nevar, vislaik kaut kāds sasodīts karstums mācas virsū tā, ka pastāvīgi logs jātur vaļā, ja arī kaut ko apēd, sākas nelabums, uz rīta pusi sapņoju, ka ēdu jēlu vistas gaļu, un par vakardienas sapni vispār nemaz domāt negribas, Freidam tur būtu, ko padarboties.
Un tad vēl tas, ka vakar esmu saldētavas durtiņas atstājusi vaļā, ko, protams, atklāju tikai šodien, un tur viss ir izkusis, nokusis un sakusis, es pati esmu piekususi, un man sāp galva. Bet tas noteikti no tā, ka jau otro dienu praktiski neko neesmu ēdusi. Un ir tikai trešdiena, velns parāvis.