Mani vajā viens sirms mats.
Izdomāju te pagājšgad ataudzēt savu galvasrotu mātes dabas piešķirtajā tonī (ne jau, ka man kaut kas pēkšņi būtu pret krāsotiem, nebūt ne, bet man ir Plāni, kas daudz vienkāršāk būs realizējami uz dabīgiem, so), un tagad man visu laiku uz pakauša pusi rēgojas viens sirms mats. Vīrs saka, ka nekā tamlīdzīga tur neesot, bet man katru rītu, spogulī skatoties, tas sudrabaini baltais atspīdums tur rēgojas un nupat jau sāk diezgan pamatīgi kaitināt.
(No otras puses, ņemot vērā, ka pēc skata esmu vairāk tēta gēnu pūlā atsitusies, man par sirmiem matiem vēl ilgi varētu nebūt jāsatraucas; tētim sirmo tikai bārda, un no tā jau nu gan varu absolūti nebaidīties.)