Vakar nācu mājās un pa ceļam uz žoga ieraudzīju pielīmētu reklāmas lapiņu. Tā jau, pats par sevi, nekas neparasts, ja ne tās pašas nelaimīgās lapiņas saturs — Kristīgā joga. Domu process ieklemmējās, the mind boggled. Tas tagad ir kā, svētā gara āsanas un koncentrēšanās uz Jēzus ielaišanu sevī? What?

Pardon my French, bet nu nafig tāda tumsonīgās pagātnes atrauga kā reliģija ir vislaik jāvelk līdzi. Nu kāpēc to nevarētu vienreiz izbeigt, ir taču pienācis laiks, kad, citējot krievu kino klasiku, космические корабли бороздят Большой Театр просторы Вселенной, nu taču atšujieties ar savām kristietībām un islāmiem, un visiem pārējiem brīvā laika aizpildīšanas pulciņiem par tēmu.
Manā uztverē tā ir tāda vecvecāku (un varbūt vēl arī vecāku, ņemot vērā, ka manējiem ir krietnu strēķīti vairāk par manu vienaudžu radītāju vidējo vecumu) paaudzes neiroze un līdz ar viņiem tā mierīgi varētu nomirt dabīgā nāvē, kopā ar casual rasismu un, nezinu, kreiļiem adresētiem aizspriedumiem.
Ugh. I can't.