Pagājšnakt graciozi lēkšoju pāri atlocekļotiem cilvēku torsiem, nocirstām rokām un kājām un nenosakāmas izcelsmes asiņainām ķeskām, kas bija izmētātas sazin kādos apakšzemes bunkuru tuneļos, pa kuriem dzinos pakaļ ne ta' vainīgajam slaktētājam, ne ta' nākamajam upurim.
Pirms gulēšanas, jāatzīmē, klausījos melanholisku klaviermūziku un adīju zeķi.