Nav jau te it kā nekā paranormāla, bet vienalga vairākkārtēji pārbaudīju, vai:
pirmkārt, kleita nav nejauši apakšbiksēs ielikusies;
otrkārt, vai kleita nav skatam pavērusi kaut ko plašākai publikai nerādāmu; un,
treškārt, vai tai pašai kleitai nav kaut kāds mistisks caurspīdīgums uzradies.
Jo citādi šodien pretimnākošie vīriešcilvēki (un, starp citu, ne tikai) kaut kā uzkrītoši uzsmaidoši, acis piemiedzoši un pat nesankcionētus komplimentus izsakoši patrāpījās.
Kas arī, protams, nebūtu nekas traģisks, ja vien tajā visā nebūtu pāris uzkrītošu trūkumu —
pirmkārt, šī sejas izteiksme tomēr nav īstā, ar kuru pretējam dzimumam savu patikšanu izrādīt;
otrkārt, pāris glaimojošu frāžu nebūt nenozīmē, ka to adresāts uzreiz tev ap kaklu metīsies; un,
treškārt, starp jauku komplimentu un krīpīgu fantāziju izteikšanu tomēr ir starpība. Visai liela.

("Es labprāt tevi aplietu ar kādu garšīgu sīrupu un tad visu nolaizītu." Aaand we're done here.)

(Un tā pat nebija mana īsākā kleita.)