Neskatoties uz visu tajos jebkad pie- un pār-dzīvoto, maiji man vienmēr ir sasodīti patikuši, tāpēc nevaru nepriecāties, ka aprīlis [beidzot] ir cauri.
(Jo, jāsaka godīgi, kā tāds tas bija līdz kaulam neaprakstāmi draņķīgs (jeb, pārfrāzējot brāļtautiešus, BAD APRIL!!!!!!!).)
Bet ko nu tur vairs. Bygones.

Pagājšnakt atkal biju mūzikas skolā (tagad tā piedomājot, naktīs pārsteidzoši bieži esmu tur). Jāatjāj varbūt tomēr kaut kad tās mūsu klavieres šurp būtu.