Vakar pamodos ar visai manāmi aizpampušu aci, bet tikai vienu. Līdz ar to nevarēju saprast, ko vainot, jo krēmi un šmāķi ta' uz abām tika zieķēti, pirms gulētiešanas neko daudz sadzērusies arī nebiju; vienvārdsakot, kārtējā dzīves mistērija.
Piecēlos šodien, acs joprojām ne tāda, kādai tai vajadzētu būt, bet vismaz vaininieks beidzot zināms - skaidri redzams sarkans punkts visas dailes pašā vidū. Ods iekodis. Acī. Acī!
Lidojošās pakaļas, nu.