Postsīkreti jau tāpatās nereti aizķer za živoje, bet pirms mēneša pieglabātais vēl arī šodien ieliek acis slapjā vietā.
/Stulbā iekša, ne, ko nu muļķojies./
Un patiesībā nekas nav mainījies; kā pirms gadiem astoņiem kaut kas nemanāmi nogāja no sliedēm, tā vēl šobrīd tas pats kaut kas ik pa laikam sagriežas, apgriežas, uzmutuļo un saduļķo visu visapkārt, un beigās ej nu saproti kas ir kas, ja nemaz nezini, ko gribi, bet negribētā saraksts tikmēr stiepjas garāks un garāks.

Esmu beidzot apzinājusies savas pirmās tintes. Ar to tad pagaidām arī jāpietiek.