WOOW!
Varbu't ka'dai liekas amizantaa pelde's'ana ar gariem
za'bakiem ka'ja's. Tas ari' ir izme'g'ina'ts. Ka'dreiz padomju
laikos, vispa're'ja defici'ta apstakl'os bija viena lietin'a,
kas man patika l'oti l'oti. Tie bija t.s. "zek'u za'baki".
Vienme'r man patika ar tiem doties u'deni, tac'u nebija
nope'rkami un da'rgi. Beidzot, kad sa'ku stra'dat (jau
Pirmsatmodas perioda'), tad beidzot es noziedoju pusi algas, un
vienu pa'ri nopirku. Viena' rinda' Centra'ltirgu' sta'veja
ka'di pussimts cilveku, es bija priekspe'de'ja. Lid'z ar to man
tikai tikai pusgarie, bet uz ta'da 7 cm pape'dis'a. Man lika's, ka
tie ir lidzigi gumijas zabacin'iem - nelaiz' cauri udeni mitra' laika.
Nu, lu'k, tad es reti rudeni'ga' un lietaina' diena' (daudzas ta'das
bija 1989. gada septembri') es ta's uzvilku un nolemu pastaiga't pa
pel'k'em. Udens vien slakstijas uz visa'm puse'm, bet izra'dija's, ka
vi'les tomer' laiz' cauri mitrumu. Neko dari't, ga'ju ma'ja's un
mazgaju zabacin'us ar ziepe'm. Iepatika's! Spid'igi un lakoti. Protams,
nenovelkot no ka'jas, zabacinjus mazgaju vanna'. U'dens tika ari'
tajos ieks'a caur stulmu augs'u (i'si tie bija...). Iepatika's vel'
vaira'k! Ja pirms bri'z'a jau "papedis'us" gribe'ju "sviest a'ra'", tad
pe'c peldes vanna' zabacin'us saglaba'ju ve'l ka'dam mitra'm reize'm.
Par cita'diem mitriem zabaci'niem - stastisu citreiz.