Shelly -

Sep. 29th, 2009

09:40 am

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Pirms dažām dienām braucu tramvajā un miegaini lūkojos pa logu, kad atskanēja briesmīgs blīkšķis. Pagriezos, un ieraudzījus divus puišeļus, kas brauca, šķiet, no kādiem bērnu svētkiem. Vienam no viņiem bija izkrāsota sejiņa - kā kaķītim vai klaunam, velns tu sapratīsi -, galvā - dzeltena konusveida papīra cepurīte, bet rokās - balts kātiņš, pie kura acīmredzot vēl pirms minūtes bija balons. Tagad balona vairs nebija. Puišelis sēdēja sarāvies un lūkojās uz kociņu, un viņa mazajā sejiņā bija vesela emociju jūra, ne pat ne jūra, bet vismaz okeāns. Viņa biedrs ķiķināja. Dusmīgi paglūnēju uz trokšņotājiem, un atkal pavēros pa logu.
Izbailes pārgāja, un piepeši man kļuva kauns. Un šausmīgi kļuva žēl nelaimīgā puišeļa. Skaidrs, ka balonu tak neviens neplēstu apzināti. Ir noticis šausmīgs aksidents. Balons saplīsis, svētki beigušies, biedrs smejas un viss tramvajs uz tevi dusmīgi skatās. Stulbais tramvajs, stulbā es, ko lai citu saka.

(4 comments | Leave a comment)

Comments:

[User Picture]
From:[info]lennay
Date:September 29th, 2009 - 10:06 am
(Link)
:)

bet plēš jau nu gan tīšām, varbūt šitas puika neplēsa, bet turpmāk, kopš atklājis blīkšķa thrillu, plēsīs arī šitas puika.
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]f
Date:September 29th, 2009 - 10:15 am
(Link)
dažreiz jau gan tās emocijas sanāk tādas, kādas nu tās sanāk.
varbūt nākamreiz varēsi nomierinoši uzsmaidīt, hehe :)
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]ripp
Date:September 29th, 2009 - 10:33 am
(Link)
viena no manām āgras bērnības atmiņām ir pārplīsis balons. atceros, kā (pēc apstākļiem spriežot, aptuveni 2-2,5 gadu vecumā) stāvēju redeļu gultiņā un taka mazliet grauzu to balonu vai kā. nu un tad tas pārplīsa. ļoti pārbijos un šausmīgi raudāju. pēc tam vēl daudzus gadus man bija bail no baloniem un tā, ka tie varētu plīst.
(Reply to this) (Thread)
[User Picture]
From:[info]ripp
Date:September 29th, 2009 - 10:33 am
(Link)
*agras bērnības
(Reply to this) (Parent)