Shelly -

01:24 pm

Paklīst baumas, ka direktors savā kabinetā nupat nositis prusaku.
- Dies, ko te meklē prusaki? - apcerīgi taujā mana otrā, labākā puse.
Domīgi pacilāju savu aizkosto ābolu.
- Ābolus? Lai iet uz tirgu pēc āboliem!
Momentā uzburu spilgtu ainiņu. Slienos no krēsla un atainoju to vārdos un pozās. Tātad, prusaks apņēmīgi nostājas uz kājām, cik nu viņam to ir, teiksim, kādas 12, paņem zem vienas kājas mazu kurvīti, otrā kājā mazu štociņu, un lēni, bet apņēmīgi iet uz tirgu. Prusaks izlien uz letes, un spalgi saka:
- Man, lūdzu, antonovku!
Un tad pārdevēja, cietsirdīga zemniece, nosit viņu ar vienu plaukšķi. Kurvītis lido uz vienu pusi, štociņš - uz otru...
Traģiski bez gala, bet mēs joprojām nevaram beigt smieties.