Shelly -

09:56 pm

Ir pilnīgi skaidrs, ka slavenais krimināllubeņu štancētājs Edgars Volless nebija īsti tradicionāli domājošs cilvēks. Taču dažas viņa dzīves epizodes noveda mani līdz gluži histēriskām smieklu lēkmēm. Nebija žēl pat piecu minūšu un divu pirkstu, ar kuriem es allažiņ drukāju, lai ieklabinātu jums kādu pastāstu.
Tātad, Vollesam ir 40 gadu, ģimene, kas jāuztur, viņš strādā kā žurnālists, redaktors, stāstu rakstītājs, reportieris, kā viss, ko vien var iedomāties, un mūždien zaudē kaujas ar pārāk lieliem rēķiniem un pārāk maziem ienākumiem:
"
.. kāda maza firma piedāvāja Edgaram uzrakstīt scenāriju privāti finansētai kinofilmai par Edītes Kevelas dzīvi. Filmai nebija īpašu panākumu, kaut arī pirms seansa skatītājiem izdalīja balta atalsa suvenīrus; taču tā pekšņi iesvēla Edgarā sajūsmu par šiem jaunajiem, kustīgajiem attāliem. Kāpēc gan, viņš sev vaicāja, viņam tas nav agrāk ienācis prātā? Nu, protams! Kustīgie attēli kādu dienu būs varena lieta, un viņš tiem ne tikai rakstīs scenārijus, viņš tos uzņems. Dažas diena pēc šī lēmuma Aivija* pārsteigta ieraudzīja, ka kravas mašīna atvedusi uz Elfristonas māju milzīgu kinokameru, otrā kravas mašīna bija ieradies Edgars ar audekla dekorācijām. Tam visam, protams, bija jāgūst vareni panākumi. Viņš bija uzrakstījis spožu scenāriju, un lomas tēlos viņa ģimenes locekļi. Ja būs nepieciešams, grūtākajām lomām varēs atvest pāris teātra draugu no pilsētas, taču bija vairāk nekā ticams, ka viņa paša meita izrādīsies talantīga maza aktrise, tikpat pievilcīga kā, teiksim, Mērija Pikforde. Kad šī episkā filma būs pabeigta, viņš uzņems nākamo - Jitlandes kauju - un abas filmas ar varenu peļņu pārdos. Vairākas nedēļas Elfristonas mājas dārzs atgādināja kinostudijas apkārtni. Viesistabas mēbeles kopā ar audekla dekorācijām tika izkārtotas mauriņā; mis Kingai** un bērniem bija pamatīgi jānogrimmējas. Edgara vadībā viņi mēģināja tēlot (vai, kā viņš vēlāk rakstīja vēstulē, "no māliem radīt aktierus"), viņš grieza kameras rokturi un uzfilmēja pārsmits pēdu garu fragmentu, lai redzētu, kā tas izskatīsies. Pēc tam visa dedzība jūtami atslāba. Teātra draugi, kuriem bija jātēlo grūtākās lomas, vispār neieradās, un Patas drebelīgā lēkāšana šurp un turp starp dekorācijām kļuva apnicīga pat viņas tēvam. Edgars nolēma pievērsties Jitlandes kaujai. Tās vajadzībām viņš bija nopircis vairāk nekā simts karakuģu modļu unlielu statni, kurā kuģus varētu izkārtot uz audekla jūras un uzņemt no augšas; kamerai pagriežoties, kuģi bija tikai viegli jāpabīda ar roku. Viss vedās labi, grūtības radīja tikai hidroplāns, kurš bija epizodiski piedalījies vēsturiskajā kaujā. Ja hidroplānu gribēja parādīt lidojam, tas bija jāpiekarina virs kuģiem, taču visu konstrukcijas virsmu bija aizņēmis Edgars ar kameru. Tas bija nopietns klupšanas akmens,jo Vollesa versijā Jitlandes kaujas skats bez hidroplāna nebūtu pilnīgs. Viņš vairākas dienas lauzīja galvu, un tad nepacietīgi atmeta visam ar roku."

Margarēta Leina. Edgars Voless. Fenomena biogrāfija

* Edgara Vollesa sieva
** Edgara Vollesa privātsekretāre, vēlāk - viņa otrā sieva

Jāatzīst, tas stipri atgādina Vērdiņa dzejoli par kinorežisoru, tikai atškirībā no Vērdiņa, Volless visu domāja pilnīgi nopietni, un tas jau ir tas jaukākais.
Un vēl - tas maķenīt atgādina mani, tik tiešām. Ja saskaitītu visu laiku un enerģiju, ko es veltu dažādu fikso (un, protams, pilnīgi ģeniālo un pasauli iekarojošo!) ideju realizācijai, sanāktu cilvēka mūža vidējais garums Āfrikā.