Mani visvairāk iespaidoja, kad taksists ar kuru es braucu rēnā darbadienas rītā ap 11iem, Pļavniekos, kad nekādu sastrēgumu vairs nebija, lai tiktu garām 2.joslā avarējušu mašīnu (jo 1.joslā patlaban tai brauca garām trolejbuss), slaiki apbrauca to pa zaļo atdalošo joslu -- tādu, kurai betona apmale ir man gandrīz līdz celim. Es iekrampējos rokturī un pie sevis nodomāju - ja redzētu no malas, domātu, ka pasažieris taksistu pātago laikam... nē, kabi pagaidīt burtiski 20 sekundes kamēr trolejbuss tiek garām.