Shelly -

Jun. 15th, 2007

12:58 pm

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Vinetai šodien polls par man ļoti aktuālu tēmu - vai tu gribi, lai tev melo vai saka patiesību? Vairums aptaujāto grib patiesību. Es par to neesmu tik pārliecināta.
Beidzamā laikā - kaut vai tepat cibā - man ir radušās klusas un briesmīgas aizdomas, ka ļoti bieži "patiesība un atklātums - ūber alles - manas galvenās ceļazvaigznes dzīvē" ir tukši vārdi. Tas nav nekas vairāk kā histērisku sievišķu sauklis, lai savas neapmierinātības izgāšana uz citiem izskatītos smukāk. Un tad tā pamatīgi iedrošinot un uzkurinot sevi ar "es jau cīnos par taisnību uz mīļās zemes", var iet un kāpt citiem uz kājām ar spicākajiem papēžiem.
Un kāpēc, iesākot teikumu ar "bet teikšu tev atklāti.." (šajā vietā man jau parasti spalvas uz muguras saceļas stāvus) tālāk ļoti reti seko kaut kas patīkams? It kā viss tas labais, kas teiks pirms tam, nebūtu teikts godīgi un to godīgi un atklāti nemaz nevarētu pateikt?
Turklāt, kā krii rakstīja - kā var zināt, kas tā patiesība tāda ir? Vai patiesība ir, ka tu esi resns vai ka tu es omulīgs, patiesība, ir, ka tu esi gluži jauns vai jau diezgan vecs, patiesība, ka glāze ir pustukša vai puspilna, un tā tālāk un tā tālāk. Un ko viens deklerē par savu svētāko, rūgto patiesību, tur cits redz tikai slima suņa murgus labākajā gadījumā vai apmelošanu - sliktākajā. Kur rodas iedomība iedomāties, ka tu labāk zini, kas ir patiesība? Kā vispār var zināt, kas ir patiesība?
(un te nu es esmu strupceļā, jo rakstot visu iepriekšminēto es arī iedomājos, ka zinu labāk. Ja-jā, es pamanīju)
Bet es laikam negribu patiesību. Es gribu būt laimīga. Es gribu būt mīlēta. Es gribu, lai mani ciena un lai pret mani izturas iejūtīgi. Ir bijis simtiem reižu, kad es novēlotā sajūsmā situ pati sev uz pleca, ka man ir pieticis prāta paklusēt un neteikt neko, un simtiem reižu, kad nožēloju, ka vispār atvēru muti (un es nebūt neesmu droša, ka arī šī nav viena no tām reizēm). Ir simts un viena lieta, kas man liekas neieomājami būtiskākas par atklātību.

(11 comments | Leave a comment)

Comments:

From:[info]sileens
Date:June 15th, 2007 - 01:18 pm

lol

(Link)
ir simts un viena lieta kas ir būtiskākas par simts un vienu lietu
(Reply to this) (Thread)
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:June 15th, 2007 - 01:27 pm

Re: lol

(Link)
Lūk, šī nu patiešām ir patiesība, teikšu to droši :D
(Reply to this) (Parent)
[User Picture]
From:[info]siltavieta
Date:June 15th, 2007 - 01:23 pm
(Link)
šis ieraksts ir PATIESĪBA, šellij :)
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]laukuroze
Date:June 15th, 2007 - 01:23 pm
(Link)
jā.
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]ld
Date:June 15th, 2007 - 01:24 pm
(Link)
pilniibaa tev piekriitu.
skaisti uzrakstiiji.
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]ravena
Date:June 15th, 2007 - 02:06 pm
(Link)
parakstos zem šī:)
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]xoox
Date:June 15th, 2007 - 02:12 pm
(Link)
par tiem sievišķiem kā kulaks uz acs, es tev teikšu
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]merlot
Date:June 15th, 2007 - 02:49 pm
(Link)
kā es to jūtu
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]begemots
Date:June 15th, 2007 - 03:49 pm
(Link)
Ak, nu tas jau tomēr ir vienkārši.

Neeksistē tāda lieta kā patiesība subjektīvās lietās - ir gluži vienkārši unikāls redzesviedoklis.

Tas, ko sauc par "patiesību", kam ir kaut kāda atsauce uz ārpuscilvēcisko, kas ir pārbaudāma ar mūsu maņu orgāniem, un par kuru ir iespējams vairāk vai mazāk saskaņots viedoklis.

(Reply to this) (Thread)
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:June 15th, 2007 - 04:31 pm
(Link)
Tieši tā.
(Reply to this) (Parent)
From:[info]sileens
Date:June 15th, 2007 - 04:59 pm
(Link)
patiesībai nevar būt atsauces uz neko "ārpus" mūsu apziņas
jo šis jēdziens pēc definīcijas ir radies mūsos un ir mērāms tikai ar mūsu iekšējo da jebko
(Reply to this) (Parent)