12:42 pm
Šodien strādāju mājās. Bet tikai tagad atcerējos, ka es taču gribēju paņemt no vecākiem suni pie sevis šodien, lai patuso ar mani. Johaidī.
Neliels paskaidrojums - tajās dienās, kad esmu darbā, man suni nedod - viņai vienai būšot bēdīgi. Brīvdienās savukārt manis vispār nav mājās.
Lai gan var jau teikt, ka esmu iekārtojusies kā niere taukos - man ir suns, par kuru varu rūpēties tad, kad gribu. Počti tomogoči.
Un ko nu?
Labāk ir rūpēties par kaķi - tie mazāka izmēra būdami netaisa tik liela mēroga šmuces. Un vispār arī ir interesantāki.
kā kuram - ir cilvēki, kam suņi patīk vairāk, jo tie vairāk tiecas pēc cilvēka klātbūtnes. kaķiem vairāk vienalga.
kā kuram, nevar jau iedalīt "kaķos", "suņos", jo visiem taču dažādi raksturi. /pāris dienas atpkaļ iepazinos ar Patriku - faraona kaķi, viņš gan uzvedas pa daļai kā suns, pa daļai kā bērns :)
Man gan liekas, ka kaķim vēl mazāk patiktu, ja viņu šitā staipītu no vienas mājas uz otru.
Bet kaķi nav nepieciešamības staipīt.
Nu, un ko tad man tagad - mēģināt suni pāraudzināt par kaķi, vai? :)
| From: | lee |
Date: | May 9th, 2006 - 12:37 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Man ar tāds ir. Nu labi..ne gluži man. bet anyway - izdevīgi, vai ne?! Man jau ļoti patīk brīvdienu rītos ar sunīti uz vietējo bodīti pēc avīzes aizčāpot. Tā jautrāk :)