Šodien strādāju mājās. Bet tikai tagad atcerējos, ka es taču gribēju paņemt no vecākiem suni pie sevis šodien, lai patuso ar mani. Johaidī.
Neliels paskaidrojums - tajās dienās, kad esmu darbā, man suni nedod - viņai vienai būšot bēdīgi. Brīvdienās savukārt manis vispār nav mājās.
Lai gan var jau teikt, ka esmu iekārtojusies kā niere taukos - man ir suns, par kuru varu rūpēties tad, kad gribu. Počti tomogoči.
Un ko nu?