01:16 pm
Stāvēju uz balkona, skatījos pumpuros, silts, skaists un saulains, īsts pavasaris, un domāju par pieredzi.
Nesen man jautāja - "Bet varbūt tu tā saki, jo tev nav pieredzes?". Un tā jau vispār bieži saka, ne tikai man. Es vienmēr ļoti apmulstu, un lāga nezinu, ko atbildēt.
Bet stāvot uz balkona un pīpējot, man šķiet tā - es esmu par pieredzes trūkumu. Vismaz reizēm - pilnīgi noteikti.
Pierasts uzskatīt, ka pieredzepadara mūs gudrākus, stiprākus vai vēl kādus, ka tā piešķir mums priekšrocības un ka ar to var pamatot savus uzskatus. Bet ļoti bieži tā vienkārši sakropļo, sarūgtina un padara vecus. Pieredze nepadara mūs labākus, gudrākus vai laimīgākus. Tā nav kaut kāda priekšrocība a priori.
Turklāt tava pieredze tāpat nekad nav pilnīga. Tu nevari piedzīvot visas situācijas, visas iespējas un variantus, jo vienmēr paliks kaut kas nepiedzīvots. Tava pieredze tāpat būs selektīva un nepilnīga, un laiku pa laikam tu saproti, ka ir, kā Kaspars Dimiters dziedāja (lai ko es par viņu arī nedomātu kā par pesonu un mākslinieku) - "tavi pieredzes kilometri ir tikai viens solis".
Un galu galā, piemēram, arī stacijas maukām ir bagātīga pieredze, bet vai tas ir tas, uz ko mēs te visi tiecamies.
Es laikam tomēr esmu par pieredzes trūkumu.
From: | sileens |
Date: | April 28th, 2006 - 12:59 pm |
---|
| | Дао Дэ Цзин | (Link) |
|
Не выходя со двора, можно познать мир.
From: | dzeina |
Date: | April 28th, 2006 - 01:05 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es tev piekrītu. No lielas daļas savas pieredzes labprāt tā vienkārši & pavisam atteiktos
manuprāt, pieredze izklapē egoismu ar gaļasāmurīti karbonādē- plānākā, caurspīdīgākā šķēlītē.
pieredze izsūc jūsmu un bērnu ārā, bet ielej citu materiālu. un tāpēc, kā tu teici, ka tā ir tik selektīva, mēs esam dažādi un interesanti. bet dažādība ūber alles!!!! :)
Gudrākus varbūt tomēr padara, un, šķiet, tieši tas ir iemsls tam, kāpēc tajā pašā laikā nekļūstam laimīgāki vai labāki vai vēl kaut kādi. Jo nevar jau visu uzreiz.
Ņefiga.
Caur prātu izkāsta un apjēgta pieredze uznes tevi jaunā sevis attīstības spirāles lokā.
Saprotams, mēs kaut ko zaudējam, iegūstot pieredzi. Bet tas ir neizbēgami un atskatīties uz to ar nožēlu un tiekties atpakaļ ir maķenīt tākā infantīli (varu to apgalvot priekš sevis vismaz).
Saprotams arī, ka pieredze pati par sevi nevienu par viedo nepataisīs. Ir jābūt kādam, kas pieredz. Bet gadījumi, kur pieredzes trūkums ir specifiski nežēlīgs bonuss, man domāt, ir uz vienas rokas nocirstiem pirkstiem saskaitāmi.
Zinu, tu ne par to, bet nevaru atturēties: kad gadās likties uz operāciju (tfu-tfu-tfu), tu kā gribētu - zem jauna smuka ķirurga naža, vai pieredzējuša tēvoča?
| From: | shelly |
Date: | April 28th, 2006 - 02:18 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ja es sagraizītu desmit cilvēkus, iespējams, es desmito grieztu labāk, nekā pirmo. Taču bez zināšanām un mērķa pieredze ir tukša. Kaut kā tā, vai.
Nevis iespējams, bet viennozīmīgi.
Un jā - bet bez zināšanām un mērķa tukšs ir praktiski viss.
Tu tā saki tāpēc, ka tev nav pieredzes.