Ņefiga.
Caur prātu izkāsta un apjēgta pieredze uznes tevi jaunā sevis attīstības spirāles lokā.
Saprotams, mēs kaut ko zaudējam, iegūstot pieredzi. Bet tas ir neizbēgami un atskatīties uz to ar nožēlu un tiekties atpakaļ ir maķenīt tākā infantīli (varu to apgalvot priekš sevis vismaz).
Saprotams arī, ka pieredze pati par sevi nevienu par viedo nepataisīs. Ir jābūt kādam, kas pieredz. Bet gadījumi, kur pieredzes trūkums ir specifiski nežēlīgs bonuss, man domāt, ir uz vienas rokas nocirstiem pirkstiem saskaitāmi.
Zinu, tu ne par to, bet nevaru atturēties: kad gadās likties uz operāciju (tfu-tfu-tfu), tu kā gribētu - zem jauna smuka ķirurga naža, vai pieredzējuša tēvoča?
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/172513/1242) | | From: | shelly |
| Date: | April 28th, 2006 - 02:18 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Ja es sagraizītu desmit cilvēkus, iespējams, es desmito grieztu labāk, nekā pirmo. Taču bez zināšanām un mērķa pieredze ir tukša. Kaut kā tā, vai.