Shelly -

11:58 am

Kad apdarījusi pirmā steidzīguma darbus ārpus darba vietas, ierodos pie sava karsti mīļotā kolektīva ar torti un siera bumbiņām, kolēģus sejās parādās viennozīmīga šoka izteiksme. Mēs domājām, ka tu tikai otrdien, viņi mulsi saka. Es paskaidroju, ka dzimšanas dienu, kas ir piektdienā, svinēt otrdienā ir maķenīt par traku, un sāku griezt torti. Un atceros, ka pirms krietna laika man bija tāds sapnis - man bija piedzimis bērniņš, un trešajā dienā pēc dzemdībām es esmu aizbraukusi uz darbu. Un mani neviens neapsveic, neviens pats, pat nepieminēja! Nu, baigie, es nodomāju sapnī, bērni tomēr nedzimst katru dienu, varēja kaut ko pateikt.
Tā kā sapņi tomēr ir ļoti mistiska padarīšana. Gandrīz tikpat mistiska kā dzīve.