Gaidot pasūtījumu picērijā, izšķirstīju kādu mazliet nodriskātu viendzimuma žurnāli*, un apstājos pie intervijas ar seksologu, uzvārdā, šķiet, Šulcs. Šulcs, tāds slaids, plikpaurains onkulis, ne vien stāstīja par savām bērnības traumām un pašreizējām mīlas uzvarām, bet arī izteica interesantu novērojumu: dažreiz sievietes, kas it kā gribot precēties, patiesībā grib, lai vīrietis viņas adoptē.
Es to tagad, iespējams, pavisam kleini atstāstu un Dārgajam man ar neizdevās izskaidrot šo negaidīto teoriju, viņš uzreiz sāka runāt par to, ka sievietes no laulības gaida visu problēmu atrisinājumu, vai vismaz visu lielo problēmu risinājumu, bet jāatzīst, emocionālā līmenī man tas likās nenormāli trāpīgs novērojums. Pāris gadus pirms kāzām es jutos kaut kā tā.. visai bārenīgi, patiesībā.
* jā, man ir nopietns issue ar šito, es varu lasīt visu un visur