![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
12:24 am
Pagājušajā nedēļā vakariņoju ar senu draugu, kurš pēc ilgiem laikiem, meklējumiem un mēģinājumiem 40 gadu vecumā ir noprecējis savu ĪSTO sievieti.
Nu divi dzīvo pilnīgi laimīgu dzīvi - viņa, kura "...nevar zābaciņus aizšņorēt, jo nadziņš var aizlūzt - tikko uzlikta krāsiņa". Bet viņš ilgi meklēja, kamēr piemeklēja būtni, kas nekādā veidā un līmenī neapdraudētu viņa vīrišķo ES, būtni, kuras priekšā var justies kā bruņinieks sadzīvē, faktiski tiešām adoptējot 16 gadus jaunāku sievieti.