man ar vonnegūtu ir brīnišķīgas attiecības - tikko es beidzu viņu lasīt, zibenīgi aizmirstu, par ko bija grāmata
katra nākamā reize ir kā no jauna
vienīgais izņēmums ir kaķa šūpulis, kaut vai rindkopu par pisantiem aizmirst nav iespējams pat teorētiski