Varbūt atkal kļūt par tikpat kaislīgu lasītāju kāda biju padsmitnieces gados nav nemaz ne tik neiespējami. Varbūt vienkārši jāsāk lasīt tās pašas grāmatas, ko lasīju toreiz.
ps - esmu aprijusi Šerloku Holmsu, un tagad no somas* esmu izvilkusi vēl nelasītu Vonnengūtu.
* ar tām somām vispār ir negals. Dārgā radinieki izdāļāja grāmatas, kas viņiem aizved liekas vietas. Tas, ko viņi beigās atveda, pilnīgi noteikti nebija tas, ko mēs izvēlējāmies. Lai man nestāsta, ka mēs izvēlējāmies Karpovica "Filozofija, tās priekšmets un loma sabiedrībā" (Zvaigzne, 1968. gads) un divas "Mana Dagestāna" (apmēram tas pats gads). Vai vecos, zaļos CSDD noteikumus (visi, kas mācās uz tiesībām, zina, ka zaļās grāmatas vairs neder, jāmācās no zilajām grāmatām). Viens no maniem pirmajiem ķecerīgajiem plāniem pēc tiesību dabūšanas būtu vairumu somu salādēt mašīnā un aizvest uz kādu pansionātu vai slimnīcu, kur cilvēkiem tāpat nav ko darīt. Taču pāris grāmatas katrā somā ir patīkams pārsteigums.