Vannā dziest ūdens, bet es nevaru nomierināties. Būs atkal jāiet karot ar namu pārvaldi.
Atnākusi jaunā ūdens skaitītāju lapiņa. Nolēmu apskatīties, kas notiek ar aukstā ūden patēriņu. Iepriekšējos mēnešos mums bija salūzis tualetes bačoks, un ūdens lija kā no Niagāras. Bet šim būtu jābūt pirmajam mēnesim, kad problēmām nevajadzētu būt.
Lika pagaidīt. Ūdens patēriņš ir milzīgs. Milzīgs! Vēl lielāks nekā pirms tam!!! Divas reizes lielāks!!!
Ķerot pie sirds, sāku meklēt vecās lapiņas.
Un te tev nu bija - vecajā lapiņā es esmu skaidri un gaiši norādījusi milzīgo patēriņu, bet jaunajā lapā tas neparādās. Kā izejas punkts atkal norādīts kas mazs un nekaitīgs. Starp citu, arī beidzamajā rēķinā milzu patēriņš neparādās. Tur ir kaut kādi jauki, nekaitīgi cipari - viens, ko esmu labojusi jau iepriekšējā lapiņā kā pārāk mazu, un viens, kas atnācis tagad un ir vienkārši absolūti izdomāts.
Un vispār liekas, ka mēs ar namu pārvaldi runājam par dažādām mājām un dažādiem skaitītājiem, ja abas puses spītīgi nelietotu vienus un tos pašus skaitītāja numurus - lapiņās un rēķinos namu pārvalde raksta vienus ciparus, es lapiņās no skaitītāja rakstu ko pavisam citu. Saskarsmes punktu starp šīm realitātēm nav.
Ziņkārība mani nogalinās. Rīt jāzvana un skaidri un gaiši jāprasa - uz kādu pārsteidzošu metodoloģiju balstās tas, ko namu pārvalde droši drukā savos papīros? Viņi tās manas lapas nesaņem? Bet no kā tad viņu drukā savus ciparus? Zīlē kafejas biezumos? Vēl kādas inovatīvas dvesmas?
Sliktākais ir tas, ka milzu patēriņš joprojām ir neapmaksāts - lai gan es esmu darījusi visu, lai notiktu pretējais.
Nu, un atdzisusī vannā, protams, arī nav diez kas.