Sestdien ciemijos pie sen neredzētā brālēna.Izbaudīju arī kādu cēlienu ziemas prieku - priežu zaru vākšanu un adventas vainagu pīšanu. Dīvaini jau bija uz kādu brīdi sajusties atkal kā bērnam, kurš izvārtījies pa sniegu, slapjām kājām sēdēja uz paklāja ar karstas tējas krūzi rokās. Jā..., Ziemassvētku noskaņa uzjundīja, patiesībā bija lieliska sajūta.