serum

Ja pagājušo vasaru es sagaidīju, pazaudējot milzu maisu ar visām vasaras kleitām, tad šogad esmu pasējusi abus viengabala sporta peldkostīmus. Zaudējums, protams, ne tuvu nav tik liels, bet peldkostīmiem jūnijā bija paredzēta starptautiskā debija kādā Nīderlandes atrakciju parkā.
Un ja pērn pazudušo kleitu maisu es atradu tikai tad, kad vasara jau bija praktiski beigusies, abus peldkostīmus uzgāju divu dienu laikā - tikko kā biju ķērusies pie visu skapju otrreizējas visaptverošas pārrakņāšanas.
/ apmierināti ņurdu /

Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”

Paralēli objektīvajām patiesībām dzīvē man ļoti svarīgas arī ir ekstātiskās patiesībās.

Kurš ir labākais bezmaksas attēlu pārveidotājs? Ir kaudze pusgadsimtu senu fotogrāfiju, ko derētu sarindot interesantā projekcijā uzlabotus un varbūt animētus. Reimagine iekrāso nedabiski un animē kā zombijus, savukārt xphoto ļauj tikai vienu bildi dienā.

Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.

“Beauty as armour
Keeps you just as hidden
as shame does”

raksta mums viens no galvenajiem futbola insaideriem fabricio romano

Current timeline keeps getting weirder, as predicted by great minds or before (Terrence McKenna).

Okultais ģitaruga - Vilburns Burčette (Wilburn Buchette) - absolūti ir mana un ir mana absolūti ģitārmūzika! 

Divi ekonomisti nākuši klajā ar matemātisku pierādījumu, ka AI iznīcinās pasaules ekonomiju. Pētījums: https://arxiv.org/pdf/2603.20617 Atsauce: https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=6448898

Nevis iespējams, varbūt. Bet ar pilnīgu skaidrību.

Pētījuma nosaukums ir ""Atlaišanas no darba AI dēļ" lamatas". Tas publicēts 2026. gada 2. martā (Wharton School, University of Pennsylvania. Boston University. Pārbaudīts zinātniskajā recenzijā. Matemātiski modelēts. Secinājums vienā teikumā (tālāko atstāju angliski, jo mana latviešu valoda ir nabadzīga - iespējams, laupīšu kam jēgu, cenšoties pārtulkot):


"At the limit, firms automate their way to boundless productivity and zero demand."

An economy that produces everything. And sells it to nobody. Here is how you get there. A company fires 500 workers and replaces them with AI. A competitor fires 700 to keep up. Another fires 1,000. Every company is behaving rationally. Every company is following the incentives correctly. And every company is building a trap for itself.

Because the workers who were fired were also customers. When they lose their jobs faster than the economy can absorb them, they stop spending. Consumer demand falls. Companies respond by cutting costs which means automating more workers, which means less spending and that means more falling demand, which means more automation.

The loop has no exit.

The researchers tested every proposed solution. Universal basic income. Capital income taxes. Worker equity participation. Upskilling programs. Corporate coordination agreements.

Every single one failed in the model.

No major economy is seriously discussing it. Meanwhile the numbers are already tracking the curve. 100,000 tech workers laid off in 2025. 92,000 more in the first months of 2026. Jack Dorsey fired half of Block's workforce and said publicly:

"Within the next year, the majority of companies will reach the same conclusion."

Two economists built the math, the math leads to one place. COMPLETE COLLAPSE.

Ķermenis: Afrodīte
Seja: Hēfaists

tu zināsi, ka tas ir beidzies, kad iestums zupu.
čīkstošus sudraba ratiņus ar kūpošu brīnumu,
garaiņus, kas vilina matērijā
un tad, lai tev pietur galvu
un lej iekšā pa vienai karotītei
un cenšas pierunāt atvērt acis
mākoņa apsēsto

Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?

Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job.

Nu, ja, tātad, šodien devos vispirms uz Visionette, uz redzes pārbaudi, tad laipna pārdevēja izkrāmēja manā priekšā 5 jaukas mazas brilles (tik tālu es biju izdomājusi - ka man vajag mazas brilles, jo man, izrādās, ir maza seja - pati izmērīju ar kredītkarti). Palauzīju rokas, izvēlējos 2, kas man patika vislabāk, un tad vilku mugurā pufaiku un teicu, ka man vajag padomāt. Aptaujāju kolēģes un dēlu, un devos pēc favorīta. Bet nolēmu paklausīt arī veselajam saprātam un Gemini, kas bija ieteicis vispirms aptaujāt vairākus veikalus, un tīri ķeksīša pēc pa ceļam iegriezos arī cibas un kolēģu ieteiktajā Fielmannā.( ... tālāk ... )

Reta iespēja satikt mani realitātē. Rītvakar uzstāšos šajā experimentālajā pasākumā. Tas ir interesants ne tikai audiāli, bet arī no radošās psiholoģijas skatu punkta- viens mūziķis godprātīgi vērsies projekcijā un reaģēs uz to muzikāli 1:1, bet cits pat nepacels aci!

Copy paste no avota:

TABULA RASA VS. SUNSSTUDIO kārtējais pasākums būs 29.aprīlī plkst. 19.00 SunsStudio, Āgenskalnā, Magoņu ielā ielā 9a.
...
Vakara programma 5 daļās:
Sound Meccano (mūzika)
Madara Ozoliņa (mūzika)
Ulvis Urtāns (mūzika)
K-Sils (mūzika)
Vecā Druka & Lai Tsung-Yun (mūzika)
Kristīne Brīniņa (performance)
Andris Fedotovs (8 mm kino)
...
Tabula Rasa vs. SunsStudio ir pasākumu sērija, kurā skatītāji gūst unikālu pieredzi, klausoties un vērojot, kā eksperimentālie mūziķi, performances un avangarda kino mākslinieki ļaujas spontānai ideju plūsmai inspirēdamies no arhīvos atrastiem kinoamatieru filmu materiāliem, ko priekšnesumu laikā ar speciālu analogo tehniku projicē uz kinoekrāna.
...
Apmeklētājus gaidam no 18.00, ieeja aptuveni 15 eiro ziedojums (baumo, ka var ielikt mazāk; reti cilvēki izliekas neredzam šo sistēmi, un neviens uz viņiem nedusmojas!)

drīz būs klāt vasara un autokabrioletu laiks

vienmēr interesanti, a kā kabrioleti parkojas
zem brīvām debesīm - lietus var sākties
zem koka - vārnas piekakās salonu

taču atrodas cilvēki, kas grib braukāt kā floridā vai kalifornijā

Dāmas un kungi, kur jūs pērkat brilles?
Obligātajā veselības pārbaudē apstiprināja to, ko es jau zināju - redze ir pasliktinājusies. Tuvumā redzu labi, bet tālumā - ne pārāk.

No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.”

Runājot Junga vārdiem - jo cilvēks ir autentiskāks pret sevi, jo mazāk viņam ir draugu (nevis patieso sirds/bērnības draugu, bet gan cilvēki, kas ir kā sekas faktam, ka uzturoties bieži sabiedrībā). Cilvēku grupas agresīvi aizstāv savas nerakstītās vienošanās, savus iekšējās kārtības noteikumus. Nedod dievs kāds no grupas sāk analizēt kādu niansi - bez emocijām, tīri savas kosmiskās vienotības ziņkāres vadīts (jo visa informācija ir sistemātiski jācaurskata pretēji tā paliek pagātnes nezināšanas, pagātnes informācijas neesamības, pagātnes truluma valgos). Nav pat runa par šīs personas manieri, īdzīgumu vai ko tādu, bet vienkāršu informācijas pārskatīšanu - ar neuzspēlēti enerģētisku garu un bez nolūka ar to kaut ko paust.

Šāda diskomforta izraisītājs tāpēc nokļūst uz soc.izolācijas ceļa. Kā tāds priekšraksts par sodu, viņam ienākot telpā, kur ir minētā cilvēku grupa, gaiss tā kā mazliet sastingst neelektrizējas nervozā strāvojumā - it kā nekas tāds netika pausts, nekāds nosodījums vai kas tāds, taču analītiskais paudējs izjūt reālas, ēteriskas sekas. Tā vēl nav izolācija. Tas ir kolektīva brīdinājums - ja tu turpināsi, tu nebūsi vairs aicināts mūsu bariņā. Mūsu bariņš nepārskata teoriju. Mūsu bariņš neanalizē mūsu bariņu.

Tā ir saprotama sistēma, kas pavadījusi cilvēci kopš tās šūpuļa. Kolektīvi un individuālistiski, cilvēki izteiktāk ir emocionālas nevis inteliģentas būtnes, jo kolektīvs vienmēr primāri apkalpos the lowest common denominator, kā arī tos, kuri prot skaļāk ilgākā posmā projicēt balsi, tāpēc nereti kolektīvais "mazišķums", čuksti un rādītājpirksti aiz muguras triumfē pār domas skaidrību un sirdssiltumu, galu galā kolektīva indivīdiem nonākot tet-a-tet komunikācijā, sabiedrības spiediens izgaist un abi cilvēki ir spējīgi vienoties par teju jebko. Taču līdzko viņi atgriežas barā - tas paudīs "vai nu liedzam.

Mēs kolektīvi bez norunas vienojamies, ka kopā izliksimies, ka noteikti koncepti, idejas, domas šeit netiks apspriestas! Saprotiet, tā vienkārši šeit nav šeit pieņemts domāt!