Atstāju tikai postus, kuri tāpat neko vairs nenozīmē.Kuriem tāpat vairs nav jēgas...
...
Tu aizgāji acis neatverot...
Pie tevis paliek tavs smaids...
Tu atstāji pasauli neaptverot...

Trūkst ticības labajam...
Zūd jēga un tēls...

Klusi kā dūjas manas atmiņas raud...
Pār saprātu pārliecies rēgs...
Čukst ausī- Tu nedrīksti sērot tik daudz...
Ir jārod klusumā spēks!

Es atstāšu sirdsdurvis pusvirus vaļā!
Nāc ciemos, ak atnāc, jel nebīsties draugs!
...
Kas tā par dzīvi, kuru dzīvodams viņš mirst?!
Kas tas par sapni, kuru sapņodams viņš trīc?!

Daudz izsapņotu sapņu par vietu zem saules!

Vel mazliet un tu maldīsies pekle, nav tālu dvēseles gals!
Vel mazliet un tu attapsies ellē, nav brīv' padoties jel draugs!
...
Vai dzīvot nozīmē mīlēt un ciest?
...
Varbūt kādreiz kko nesvarīgu vel uzrakstīšu...
Tagad knapi kustos uz priekšu, bet vismaz kustos...