497 vārdi un beidzot pabeigta pirmā nodaļa. Tā kā jāķeras būtu klāt nākamajai un pie reizes jāizpilda dienas plāns par kaut kā uzrakstīšanu, bet... Nu, jūs jau saprotiet - slinkums un "ai, nu ko nu es, tas taču ir pilnīgs pē, ko es mēģinu te sadzejot". Bet tad nu es cenšos atcerēties, ka es to rakstu priekš sevis, jo neesmu atradusi ko līdzīgu, ko es gribētu izlasīt veikalu grāmatplauktos.
Un šitā nano padarīšanas galvenā jēga laikam būs tāda, ka spēšu sev pierādīt, ka es varu veselu mēnesi no vietas uzrakstīt vismaz 400 vārdus dienā. Ņah, dažas dienas man būs jāuzraksta krietni vairāk, protams, tā kā sāku es vēlāk kā pirmajā novembrī. :]

Tā, sermulien, šodien ir sestdiena, tāpēc tu esi mājās. Tā kā ķeries ka klāt rakstāmajam...
Bet vakariņas? Ir pienācis vakariņu laiks?
Kas, tu kāds Pipins esi? Paprasi vēl trešo pēcpusdienas launagu.
Bet... bet...
Ārrrggghhhh! Jā, LABI, vakariņas. Ej pieri... pareizi, un tad tu vēl gribēsi iet novannoties un pēc tam tev vairs neko negribēsies darīt... Nu nē, mīlīt, kamēr neuzrakstīsi, gulēt neiesi! Kaut visu nakti sēdēsi augšā. :P
...
Un nemaz te neuzmet lūpu, un neplikšķini actiņas! marš rakstīt...