Es jau vienubrīd sāku aizdomāties, ka man laikam būs jāsāk katra diena ar viena iepriekšējās dienas draņķīgā notikuma aprakstīšanu, bet...

Nu jā, šoreiz kaut kas pozitīvs. Man ļoti, ļoti negribas ķerties pie darāmajiem darbiem (nē, tas vēl nav pozitīvi XD), tāpēc es esmu ievilkusi savu rīta rutīnu arī ar kaut kā ierakstīšanu šeit.

Nolēmu pamēģināt NaNoWriMo valdzinājumu. Neoficiāli. Vairāk tas gan saistīts ar to, ka cerēju tādejādi pierunāt sevi beidzot riktīgi ieskrieties sava stāsta rakstīšanā. Jo es jau vienu brīdi biju pamatīgi iestrēgusi, tā kā iesākums man galīgi nepatika, līdz ar to arī turpinājums negribēja rakstīties. Vakar beidzot nospļāvos un tā kā šajā mēnesī nedrīkstot turpināt rakstīt jau iesāktus stāstus, tad iesāku stāstu no jauna trešo reizi. Trīs lietas labas lietas, vai ne?

Pagaidām gan uzrakstīju tikai mazliet vairāk par 400 vārdiem, bet nekas, toties šorīt ir ļoti labs garastāvoklis un ceru, ka mājās tas turpināsies. Turklāt tas nozīmē arī to, ka beidzot jāķeras pie skapju kārtošanas.

Nu, sermuliene, saņemies. Slien savu astesgalu augšā no šitā mīkstā, iesildītā ripuļkrēsla un beidzot noliec pie vietas tās stikla Petrī plates. Tās jau sen kā ir izžuvušas. NU!!!