Zo... Kārtoju savu vešas plauktiņu, nonēsātās zeķes un citas lietiņas metot atsevišķā kaudzē. Runcenei, kā jau ziņkārīgai kaķei, vajadzēja noteikti piedalīties, iemēģinot, cik tad tāda atvilkne ir ērta gulēšanai. Man tas atkal procesam, nu, nekādi par labu nenāca, tāpēc pasūtīju viņu mazliet tālāk. Tā nu Runcene ķērās klāt manai prommetamo mantu kaudzei, izvēloties kādu īpaši košu zeķu pāri.
Pabeigusi kārtošanu un vērodama, kā kaķene turpina apcerīgi kodīt un plosīt ar nagiem nelaimīgās zeķes, prātā iešāvās reti ģeniāla doma. Tā nu es attiecīgās zeķes konfiscēju, iebāzu vienu otrā, piebēru ar rudenī salasītajiem kastaņiem un galu aizsēju ar Runcenes iemīļotā dzeltenā striķīša gabalu. Tagad vismaz viņai ir spēļmantiņa, apmēram vidējas žurkas garumā un resnumā, ko viņa var turēt savu priekšķepu maigajā skāvienā, vienlaicīgi masējot ar pakaļkāju faķīriski asajiem nagiem... ^_^

Plus arī tāds, ka viņa krietni labāk novērtē šo mantiņu, nekā tās dažas veikalā pirktās mākslīgās peles, ko mēģināju viņai iesmērēt...