nākotnes aina un citas ilūzijas
Sāku iztēloties savu nākotni. Darbaholiķe, vairāki mīļākie (viņi apnīk ātri), neprognozējama, aktieriskas novirzes (ilūzijas radīšanas spējas pat tuvajiem, ja nepieciešams), ar pāris - bet ļoti tuviem - draugiem; dažkārt uzpīpē, taču principā nopietna. Bet ne pārāk laimīga.

Šāda nākotnes aina man prātā šodien pavērās. Īpaši gan nesajūsmina. Labprāt mazliet pamainītu.


Es laikam esmu par nopietnu tik tukšām attiecībām. Kaut kad jāpieliek punkts laikam, tikai kurš un kad? Varbūt man vienkārši pārāk augstas prasības?

Varbūt kāds zin zāles pret egoismu? Man šodien gribas paārstēties.