Tā tā
Kāda laime, ka pabeidzu veidot savu blogu tieši uzreiz ar Šindlera saraksta noskatīšanos.. Būs vismaz tēma pirmajam poustam ..

Neredzēju pirmo pustundu filmai. Man tā likās nedaudz pārspīlēta, tieši runājot par pašu Šindleru.. Nu kur var būt pasaulē tika pašaizliedzīgs (īstais vārds?) cilvēks?? Lai nu kā, bet filmas beigās, kad viņs atvadījās no "saviem ebrejiem" man viss pēkšņi tapa skaidrs.. Pat nezinu, kas īsti, bet manas domas par šo personāžu mainījās.. likās, ka saprotu viņu..

Vienkārši pasakaini, kad, skatoties filmu, no emocionāla sakāpinājuma skrien skudriņas pār visu ķermeni.. sajūta tāda, it kā būtu sapratis visas pasaules patiesības vai kaut kā tā.

PS. Laikam būs jāizlasa grāmata arī