pokemoni un tādā gārā.
Ievēroju, ka cilvēkiem ir tāda tieksme iedomāties, ka viņiem kaut kas patīk, pievelk vai saista, kaut gan reāli tā nemaz nav. Ņemsim kaut vai par piemēru bēdīgi slavenos pokemonus, kuriem raksturīgi gan stilā, gan mūzikā izvēlēties tādas lietas, kuras viņi tikai iedomājas, ka viņiem tās patīk. Nav tā, ka it kā viņi apzināti tā darītu, lai tikai izpatiktu un tiktu klāt kādai konkrētai sabiedrības grupai, slānim, bet gan viņi tiešām ir iedomājušies, ka viņiem tas viss patīk un ir liela sirds lieta. Kaut gan pats indivīds jūt, ka ir nonācis lielās pretrunās ar sevi.

Nezinu kā ir patiesībā, bet tā domāju es.