Labrīt.
Vairs negribu būt ž-ālists.

Pasaule iet uz galu,
cilvēce šī procesa ietvaros vēlas tīksmināties par savām ciešanām,
bet man pietrūkst drosmes stāstīt par skaisto un mūžīgo.

/Vieta aizkustinošam momentuzņēmumam no notikuma vietas --
priekšplānā salijis korespondents ar apskrubinātu mikrofonu rokās,
fonā sagrautas mājas un čakli melluļi,
kas iznēsā kādreizējo līdzcilvēku personīgās mantas./