katru riitu, ejot no tramvaja uz trolejbusu, kioska logaa uz mani noraugaas bruuss viliss. ne reizi neesmu ieveerojusi, kas tas par zhurnaalu, uz kura vaaka vinjsh ir uzlikts, bet bilde ir ljoti uzrunaajosha. seja tuvplaanaa, mazliet paskarba, mazliet sexiiga, paarliecinosha un pashpaarliecinaata. un katrreiz, to ieraugot no jauna, man raisaas citas asociaacijas. pie tam tikai pozitiivas. hmm. diivaini, jo, ja taa padomaa, nekad taa iipashi par vinju neesmu fanojusi.

bet tas viss ir siikumi. jo zaale pie mana darba eekas zhoga ir lekni sazeelusi, koku lapas svaigi zaljas, vietaam jau viid pienenju dzeltenums un vairs negribas gjeerbties silti. man shkjiet, ka nevis vakar, bet aizvakar vakaraa, tumsaa staigaajot pa chiekurkalnu, pretii izsleejaas kastanja, kuras pumpuri jau bija pliisushi. lapinjas gan veel vaargi un neaizsargaati nokaraajaas, bet gan jau shodien taas ir izsleejushaas pret sauli.