stilam nav noziimes, visu izshkjir slaapes
saapeem nan noziimes, visu izshkjir... jaa, kas tad? es? tu? vinja? kaads cits? Dievs?
vareetu sist. no visa speeka, taa lai asinis shkjiist.
buut reizee tik jaunai un justies tik vecai. taa, ka pie zemes spiezh. taa, ka paelpot nevar, jo sirds vairs nejaudaa sisties... nav jau jeegas. nav jeegas nekam.

visstulbaakais ir tas, ka es zinu, ka es izdziivoshu. es izdziivoshu. fuck. paaraak liela dziives miilestiiba. tikai dziives jau vairs nebuus. buus tas, kas palicis paari, buus tas, kas velkas nopakaljus.

viss tik banaali. viss tik saapiigi. viss tik blaavs un netverams.
labi ir meerijai popinsai. vinjai ir lietussargs un vinjai ir veejsh. vinju var atpuust un aizpuust... nekur ilgi nepalikt, nekur neuzkaveeties, liidz ar to nekam nepiekjerties. buut briivai un laimiigai. labi taa, labi taa, labi taa.

un tomeer tu esi nelietis. pirmoreiz muuzhaa es skaidri apzinos, ka nevis es kaut ko, bet tu. TU ESI NELIETIS. bet man tomeer shkjiet, ka liidz galam tu to neapzinies.

un ko es? es neko. fonaa maskava asaraam netic. pie rokas dienas celjvedis. tikai nedomaat, nedomaat ne par ko. pacelt galvu, iedzert viinu un peec pusstundas iet guleet. jo tu jau zini - no taa nemirst.