visu nedeelju debesis bija tik baltas... un shoriit migla. bet taada viegla, kas nespiezh pie zemes.
un es lieku kaa wallpaperu bildes, kas ir viena par otru banaalaakas... un mani neshkjebina. mani neaizrauj. mani neuzrunaa gandriiz neviena.

dzeru uudeni. dzeru daudz. un domaaju, ka tieshi pashreiz ir par vienu miljono dalju vieglaak. jo vakardienas piedzershanaas bija tieshi tas, kas vajadziigs. balzambaars jau ierullee. un kompaanija arii. kad man ir slikti un vinjai ir slikti un tas vienojaas kopiigaa runaashanaa, bet neizrunaashanaa liidz galam un glaazhu tukshoshanaa, tad ir vieglaak. vieglaak pasmieties, vieglaak paraudziities uz savu sirdi.
tas kokteilis, martini, ir reaali pretiigs, bet reaali iedarbiigs. un peec tam glaaze tiira absolut ir perfekti.
un tad tu cilveeks, taads noreibis un viegls, izej aaraa, kur mitro tumsu apspiid laternas, kur gaismaa mirdzinaas beerzu dzeltenaas lapas... kur tumsaa nosleepushies seezh divi cilveeki un speelee chellus... un speelee tik fantastiski... tik iederiigi tai tumsaa, tai dzeerumaa, tajaas nenormaalajaas saapees, ka liekas, ka vareetu arii izkust, palikt ka viena no peljkjeem uz brugja. bet tajaa briidii iestaajas realitaate, jo mees iemetam vinjiem naudinju un veelamies paseedeet uz solinja, lai paklausiitos. bet ir auxc. ir fucking auxc un mees aizskrienam uz sushi planeetu. spilveni, sushi, kalmaari terijaki meercee un tieshaam ljoti pretiigs japaanju shnjabis (stipraaks par sake un 2x riebiigaax) un veelme, lai nekad, nekad nepienaaktu riits.
bet visam reiz ir beigas, tikai vakar es beidzot normaali aizgaaju guleet. un shoriit, protams, mans veeders ir vairaak kaa neapmierinaats ar sho tusinju peec tik ilgas nekaa neeshanas, mana meele ir mazliet lielaaka, nekaa parasti, bet es juutos mazliet vieglaak. ljoti ljoti ljoti mazliet. bet vienalga.

saaku saprast alkoholikjus.