ir taadas dienas, kad spams ir vieniigais meils, ko sanjemu. un viiriec ir klusaax nekaa parasti. bet es izeju aaraa un tur snieg, mazliet asi un viegli, ar ziemai tik tradicionaalo pljuru zem kaajaam, bet snieg. un paliek vieglaak, jo rudens beidzas. tad var kaut ko prieciigu aizdomaaties un iet jeb slaixtiities ar spicajiem rudens zaabacinjiem, un tikai peec mirklja sadzirdeet 'djevushka! djevushka! meitene!'. izraadaas, ka es neredzu, ka taalaak celjsh ir sleegts un man jaaiet paari ielai. mazliet kokjeteeshanas ar krievu straadniekiem, mazliet smaida, mazliet ziemas.