pirmo reizi peec krietnaaka laika naacu uz darbu ar smaidu sejaa. sakraajies gruutums vakardien aizgaaja ar kriitosho zvaigzni un sputniku debesiis. nekad nevar saprast, kuraa briidii kaut kas savienojas, kaut kas noklikshkj un pa kaut kaadiem neredzamiem vadiem aiziet prom smagas domas, skumjas, ilgoshanaas un mulsums, bet atnaak vieglums un skaidriiba. un tad jau, pavisam veelu izveljoties no gultas, dushaa ir gan normaals uudens spiediens, gan kjirshi ledusskapii nav pavisam samaitaajushies. atnaak sms par to, ka shajaa pasaulee ir ieradies jauns muusu gjimenes loceklis; vakaraa mees iesim uz kino; mani, pieturaa staavot un pa telefonu runaajot, pamana un aizved uz uz darbu ar mashiinu; franchu kafejniicas svaigais kruasaans un melna kafija rokaa, tornju ielas atziimes - vispirms meitenes-kokleetaajas, tad tautumeita-kokleetaaja, tad jau arii vijolnieks un esmu atnaakusi uz darbu.
ak, tikai saglabaat sho sajuutu. sho skaidriibu un vieglumu. saglabaat, aizsleegt, lai nepazuud.