milziigs nogurums... neguleetas naktis, viina kvantums un stress ir radiijis sho staavokli, kad gribas vienkaarshi kaut kur apgulties un aizveert acis. bet nespiid. buus veel viens ievilcies vakars un neguleeta nakts.

bet iekshaa briizhiem tik smagi, ka varu vieniigi nekustiigi skatiities aaraa pa logu. shie mirklji naak un aiziet, bet nez kaapeec juutami aizvien biezhaak. varbuut es vienkaarshi esmu nogurusi un neizguleejusies. varbuut vienkaarshi es veelos ko neaizsniedzamu. varbuut vienkaarshi es esmu saspringusi kaut kaa gaidaas... jo lietas kaartojas kaut kaa ljoti diivaini. vareetu tagad atlaisties milziigaa klubkreeslaa pie kamiina un nomurmuleet, ka laikam jau viss notiek taa, kaa tam jaanotiek. jo nav speeka domaat, kaapeec kaut kas notiek/sagadaas tieshi tagad un tieshi taa. bet nepamet sajuuta, ka viss ir diivaini, diivaini, diivaini.

briizhiem gribas ieskatiities tev aciis un kaut ko teikt. bet es pat nezinu, ko. un vai vispaar kaut ko vajag. un viss atkal ir diivaini. bet kaut kas tavaas aciis liek man gribeet mekleet vaardus.


shii ir peedeejaa diena, kad varu smieties par savu gulbiishu vecumu. bet patiesiibaa man ir pilniigi vienalga, vai man riit paliek vairaak par vienu gadu vai par desmit.

man tieshaam ir jaaiet guleet, citaadi driiz sheit visa mana ciba buus paarpildiita ar sviestu :)