izmazgaati logi un litrs auxerrois uz divaam. tas arii ir veids, kaa atgriezties realitaatee. bet galvaa tomeer joprojaam daudz, daudz ziedoshu magnoliju. un skaisto parku. un taas nerealitaates, kas rodas, kad starp diviem sveshiem cilveekiem vienkaarshi noklikshkj. kad peec 10 minuuteem sarunu esmu ar mieru ar pilniigi sveshu cilveeku braukt mashiinaa atpakalj uz luxemburgu, jo ir pilniigi drosha sajuuta. jo shkjiet, ka esam paziistami meeneshiem. kad varam pabeigt viens otra teikumus, kad dziedam liidzi vienaam un taam pashaam dziesmaam. varbuut es vienkaarshi ilgojos peec taadas pashas tuviibas sajuutas, bet tikai sheit, riigaa. varbuut es vienkaarshi sen esmu aizmirsusi, ko noziimee pazaudeet galvu kaada deelj, taapeec mekleeju kaut kaadas liidziigas sajuutas, kaut arii cinikjis manii sen izdzeesis visas iespeejas. bet luxemburga shoreiz peec vieglas shoka terapijas atdevaas pilniibaa un ljaava atcereeties daudzas lietas, ko jau biju aizmirsusi. tuuliit es atgrieziishos ierastajaas sliedees. tuuliit. veel tikai mazliet iegrimt saulee, smarzhaas, cepumos, viinaa, sieraa, ziedos, skaistos skatos un harmonijaa ar sevi.