vajadzeeja shoriit izkaapt no tramvaja divas pieturas aatraak. nekas iipashs, protams, bet peec tam, ejot uz darbu, tieshi veermaniisha viduu uzspiideeja saule. uz pavisam mazu briitinju, aciis, uz kokiem, iedzirxtiijaas sniegs. bet ko nu tur, vienkaarshi peedeejaas dienaas es juutos tik labi, kaa es sen neesmu jutusies. savai telpai ir milziigs speeks.