sarmu veejsh nopuuta, bet taas vietaa uz zariem tagad sniegs. un atkal skats pa logu tik ziemiigs un skaists. ziemassveetki turpinaas. vakar ar elpu liidz galam. es skatiijos, kaa teetis iekur pirti. mees vedaam malku. skreejaam ar suni. griezaam rosolu un taisiijaam desas. un tad es izdomaaju, ka gribu tomeer uz bazniicu ziemassveetku vakaraa. pilseeta netipiski izrotaata, mees iespraucamies iekshaa un atrodam sev vietinju. tik sen nebiju tur bijusi, bet sajuuta kaa maajaas - katrs altaaris paziistams, gaishaas arkas un tumshie soli, kur nu veel visi tie cilveeki, kam var uzsmaidiit un nochuksteet - prieciigus ziemassveetkus! un maaciitaaja balss, un dziedaajumi latgaliski.
shodien ir miers. un gaidiishana. un eeshana. prieciigus ziemassveetkus!