gaaju maajaas pa tumsho un kluso ielu. skumju kaa es pati. leenaam paarklaajos ar balto sniegu un domaaju, ka gaiss arii leenaam saak smarzhot peec ziemas.

shii bija tik diivaina diena. tik nekaada.
jau no pasha riita viss noriteeja ne taa, kaa vajag. es nezinu, kaads tam visam ir iemesls. bet es zinu, ka vajadzeeja tam pretoties, nevis ljauties. soli pa solim, doma peec domas, un besis ir klaat.
es ir duma meitene. ar taadaam lietaam ir jaaciinaas. bet es visu sachakareeju.

un tagad es skatos sho shovu. bet domaaju par to, ka gribeetos tev uzzvaniit, gribeetos skatiities to visu kopaa, saritinoties zem viena pleda un iedzerot kaadus tekilas malkus.
bet es nezvanu.
censhos meegjinaat saprast, ko tu vareetu pashreiz domaat vai just, bet apzinos, ka tas nav iespeejams.

liinija ir paarkaapta. un draudziiba ir mainiijusies.