shii ir viena no taam dienaam, kad apzinos, ka esmu tiiri speejiiga sporta veidaa 'skrieshana pa brugji ar augstpapeezhu kurpeem'. kaads atgaadina, ka jau pienaacis pusdienlaiks, priekshnieks, ieprieksh izskatiijis prezentaaciju, peec taas ieraxtiishanas diskaa tomeer izdomaa kaut ko mainiit, valdes priekshseedeetaaja vietnieks divas reizes ir dabuujis uzklausiit un apstiprinaat muusu konjaka izveeli, reval hotel bufetes piedaavaajums neiepriecina, toties kaada kurzemes viesniicinja ir nopietni pacentusies, mana mape ir palikusi galvenajaa maajaa uz galda, es apsolos izdariit lietas, kas patiesiibaa uz mani neattiecas, un viss, ko man pashreiz gribas, ir novilkt kurpes un aizmigt.
bet tas viss ir siikumi. iipashi ar katru shuunu rudeni sajuutot. tas nav tikai dzelteno lapu lietus. taa ir veelme izvilkt no skapja duunu segu, veelaakos vakaros ilgoties peec silta un liela dzhempera, muuzikas veikalaa mekleet smashing pumpkins adore un no riita drebinaaties, ieejot virtuvee, kuraa visu nakti bija atveerts logs. viss jau taa piesuucies ar rudens smarzhaam, ka nav iespeejams nejust.